DEMENCE IR
smadzeņu slimības rezultātā radies sindroms ar raksturīgu norisi un daudzveidīgiem smadzeņu funkciju - atmiņas, domāšanas, orientācijas, izpratnes, rēķināšanas, spējas mācīties, runas un spriešanas - traucējumiem, kā arī raksturīgām emocionālās kontroles, sociālās uzvedības vai motivācijas izmaiņām.• pakāpeniski un bieži atmiņas traucējumi,
• apjukums,
• personības izmaiņas,
• apātija un ieraušanās sevī,
• nespēja veikt ikdienas darbības.
Kā var palīdzēt? Patlaban daudzas demences formas izārstēt nav iespējams. Taču daži medikamenti mazina simptomus.
DEMENCES STADIJAS
Lai arī bieži pacientus ar demenci uztver kā izdalāmu atsevišķu grupu senioru populācijā, tomēr trūkst pierādījumu, ka var novilkt skaidru robežu starp demences skarto un “normālo” senioru grupu. Daži zinātnieki uzskata, ka pastāv kontinuitāte no normālas funkcionēšanas līdz smagai demencei. Savā ziņā demence, ko novēro vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir to kognitīvo un uzvedības izmaiņu pārspīlēta izpausme, ko parasti novēro novecošanās laikā.
Tomēr Alcheimera slimības gadījumā runa ir par atsevišķu patoloģisku procesu, kas nav normālas novecošanās daļa.
Informācijas avots: ARSTS.LV MATĪSS PUDĀNS: DEMENCES SINDROMS – JĒDZIENS, DIAGNOSTIKA UN STADIJAS
Piemērs, kā mainās cilvēka uztveres spēja demences ietekmē:
Leonards Bergs (Leonard Berg) ir izstrādājis noderīgu demences stadiju shēmu (skat. tabulu). Ievērojami lielākā daļa senioru visās vecuma grupās atbilst šīs tabulas pirmajai kolonnai, proti, lai arī viņiem novēro zināmas ar vecumu saistītas kognitīvas izmaiņas, tomēr tas nav pamats, lai runātu par demenci.
Parasti no demences pirmajām pazīmēm līdz vēlīnām stadijām paiet septiņi gadi. Alcheimera slimības gadījumā dzīvildze ir aptuveni 10 gadu no diagnozes noteikšanas brīža, bet vaskulāras demences gadījumā – pieci.
