DEMENCES FORMAS

Demenci var izraisīt daudz dažādu slimību. Iemesli, kāpēc cilvēkiem izveidojas šīs slimības, visbiežāk nav zināmi.
Dažas biežāk sastopamās demences formas ir šādas:

ALCHEIMERA SLIMĪBA
Alcheimera slimība ir visbiežāk sastopamā demences forma – apmēram divās trešdaļās gadījumu. Tās izpausme ir pakāpeniska kognitīvo spēju pasliktināšanās, kas bieži sākas ar atmiņas zaudējumiem. Alcheimera slimību raksturo divas smadzeņu anomālijas – amiloīda plātnītes un neirofibrillu kamoliņi. Plātnītes ir anomāli olbaltumvielas beta-amiloīda izgulsnējumi. Kamoliņi ir savijušies tau olbaltumvielu šķiedru mezgli. Plātnītes un kamoliņi apstādina sakarus starp nervu šūnām, un tās atmirst. Papildinformācijai lasiet informācijas lapu Par demenci: Alcheimera slimība (About Dementia: Alzheimer’s disease).

VASKULĀRĀ DEMENCE 
Vaskulārā demence ir kognitīvi traucējumi, ko izraisa smadzeņu asinsvadu bojājumi. Tos var izraisīt insults vai arī vairāki mikroinsulti ilgākā laika posmā. Vaskulāro demenci diagnosticē tad, ja ir liecības par smadzeņu asinsvadu patoloģiju un vērojami kognitīvo spēju traucējumi, kas ietekmē ikdienas dzīvi. Vaskulārās demences simptomi var parādīties uzreiz pēc insulta vai arī izveidoties pamazām, asinsvadu slimībai progresējot. Šie simptomi atšķiras atkarībā no smadzeņu bojājumu vietas vai nopietnības. Var būt skarta viena vai vairākas kognitīvās funkcijas. Vaskulārās demences izpausmes var līdzināties Alcheimera slimībai, un samērā bieži Alcheimera slimību pavada vaskulārā demence.

LEVI ĶERMENĪŠU SLIMĪBA
Levi ķermenīšu slimību raksturo Levi ķermenīšu klātbūtne smadzenēs. Levi ķermenīši ir anomāli olbaltuma alfasinukleīna sabiezējumi, kas veidojas nervu šūnās. Šīs anomālijas veidojas smadzenēs konkrētās vietās, izraisot kustību, domāšanas un uzvedības izmaiņas. Cilvēkiem ar Levi ķermenīšu slimību var stipri svārstīties uzmanība un domāšana. Ļoti īsā laikā viņu uzvedība var mainīties no gandrīz normālas līdz pilnīgam apjukumam. Bieži sastopams simptoms ir halucinācijas. Levi ķermenīšu slimību var pavadīt trīs citas slimības:
• Demence ar Levi ķermenīšu slimību
• Parkinsona slimība
• Parkinsona slimības demences forma
Parādoties kustību simptomiem, bieži vien diagnosticē Parkinsona slimību. Lielākai daļai cilvēku demence izveidojas, progresējot Parkinsona slimībai. Ja pirmie parādās kognitīvie traucējumi, diagnosticē Levi ķermenīšu demenci. Levi ķermenīšu slimība dažkārt attīstās kopā ar Alcheimera slimību un/vai vaskulāro demenci.

FRONTOTEMPORĀLĀ DEMENCE
Frontotemporālo demenci izraisa progresējoši frontālās un/ vai temporālās smadzeņu daivas bojājumi. Simptomi bieži parādās, kad cilvēkiem ir pāri piecdesmit vai sešdesmit gadiem, dažkārt agrāk. Frontotemporālās demences formas galvenokārt ir divējādas – frontālā (uzvedības simptomi un personības izmaiņas) un temporālā (valodas traucējumi). Taču abas izpausmes bieži pārklājas. Tā kā smadzeņu frontālās daivas kontrolē spriešanas spējas un sociālo uzvedību, cilvēkiem ar frontotemporālo demenci bieži vien ir grūti uzvesties sociāli adekvāti. Viņi var būt nepieklājīgi, nepievērst uzmanību ierastajiem pienākumiem, ir iespējamas kompulsīvas vai atkārtojošas uzvedības izpausmes, agresija, aiztures trūkums vai impulsivitāte. Frontotemporālās demences temporālajam jeb valodas variantam ir divas galvenās formas. Semantiskās demences gadījumā pamazām zūd vārdu nozīmes, ir grūtības atrast vārdus un atcerēties cilvēku vārdus, kā arī grūtības saprast valodu. Ekspresīvā afāzija ir retāk sastopama un ietekmē spēju tekoši runāt.  Frontotemporālo demenci dažkārt sauc par frontotemporālo daivu deģenerāciju (FTLD) vai Pika slimību.

VAI DROŠI, KA TĀ IR DEMENCE?
Pastāv vairākas slimības, kuru izpausmes līdzinās demencei. Tās bieži vien var ārstēt. Šādi var izpausties hormonu vai vitamīnu trūkums, depresija, medikamentu blakusparādības, infekcijas vai smadzeņu audzēji. Lai nodrošinātu, ka cilvēks ar ārstējamu slimību saņem pareizo diagnostiku un ārstēšanu, ir nepieciešams noteikti medicīnisko diagnozi agrīnā stadijā, kad simptomi tikko parādījušies. Ja simptomus izraisa demence, agrīna diagnosticēšana veicinās ātrāku palīdzības, informācijas un medikamentu saņemšanu, ja tie būs pieejami.

KĀDAS IR DEMENCES AGRĪNĀS PAZĪMES?
Agrīnās demences pazīmes var būt viltīgas, nenoteiktas, un var arī nebūt uzreiz manāmas. Daži parastākie simptomi ir:
• pakāpeniski un bieži atmiņas traucējumi,
• apjukums,
• personības izmaiņas,
• apātija un ieraušanās sevī,
• nespēja veikt ikdienas darbības.
Kā var palīdzēt? Patlaban daudzas demences formas izārstēt nav iespējams. Taču daži medikamenti mazina simptomus. Demences slimniekiem ir nepieciešams atbalsts, un ģimenes, draugu un aprūpētāju palīdzība var pozitīvi ietekmēt slimības gaitu.