DEMENCE ŠOBRĪD VĒL NAV ĀRSTĒJAMA SLIMĪBA, bet ir daudz veidu, kā atbalstīt sevi vai savus līdzcilvēkus, lai mazinātu slimības ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti.
- medikamenti mazina simptomus;
- alternatīvas ārstēšanas metodes/terapijas - piemēram, mūzikas terapija, mākslas terapija, atmiņas treniņi, mentālā un sociālā stimulācija var uzlabot cilvēka kognitīvās (prāta, uztveres) spējas, emocionālo pašsajūtu un palielināt cilvēka patstāvību ikdienas aktivitātēs;
- demences slimniekiem ir nepieciešams atbalsts - ģimenes, draugu un aprūpētāju palīdzība var pozitīvi ietekmēt slimības gaitu;
- regulāri veicot smadzeņu darbību veicinošus vingrojumus, mazinās slimības progress.
Atkarībā no demences formas un smaguma pakāpes ārsts var nozīmēt specifisku farmakoloģisko ārstēšanu – holīnesterāzes inhibitorus (donepezilu, rivastigminu, galantaminu) vai N-metil-D-aspartāta receptoru antagonistu (memantīnu). Tomēr jāatzīmē, ka diemžēl Latvijā minētie preparāti nav valsts kompensēti. Psihisku simptomu (uzvedības traucējumu, depresijas) korekcijai ārsts var arī nozīmēt antidepresantus un/vai jaunākās paaudzes antipsihotiskus līdzekļus kursu veidā.
Taču jāņem vērā, ka pieejamā farmakoterapija sniedz mērenu simptomātisku efektu, proti, tā mazina slimības izpausmes, nevis ārstē tās cēloni.
Slimībai progresējot, var rasties nepieciešamība pēc ievietošanas sociālās aprūpes iestādē, kad slimnieka kopšana mājas apstākļos kļūst objektīvi neiespējama.
(informācijas avots: Matīss Pudāns: Demences sindroms - jēdziens, diagnostika un stadijas | RAKUS Atmiņas kabineta neiroloģes Ievas Paegles padomi)