MŪZIKAS IETEKME UZ CILVĒKU AR DEMENCI

Mūzika un emocijas ir cieši saistītas. Cilvēki atsaucas uz mūziku jau no agras bērnības, pirms tiek attīstīti vārdi un valoda, un tas turpinās pat mūsu dzīves beigās, kad verbālās spējas var tikt zaudētas. Pētījumi liecina, ka mūzikas klausīšanās un/vai dziedāšana cilvēkiem ar demenci palīdz labāk justies, vairo patīkamas emocijas, rada saikni ar atmiņām, tāpat pozitīvi ietekmē viņu uzvedību (gadījumos, ja cilvēkam ir problēmuzvedība), mazina trauksmi un depresiju, palīdz uzturēt runu un valodu. Demences gadījumā, pat ja citas atmiņas ir lielā mērā dzēstas, bieži vien cilvēkam joprojām saglabājas mūzikas atmiņa.

Mūzika jebkuram cilvēkam veicina smadzeņu plasticitāti (procesu, kad veidojas jauni neironu savienojumi - kam pateicoties cilvēkas mācās un atceras), kas ar demenci slimiem cilvēkiem ir īpaši nozīmīgi, lai palēninātu demences attīstību.

Mūzika piekļūst vairāk dāžādām smadzeņu daļām kā valoda, līdz ar ko mūziku kā saziņas līdzekli var izmantot reakciju izsaukšanā vai komunikācijā ar dementu cilvēku, pat ja slimības rezultātā zaudēta spēja sazināties verbāli. Piemēram, atskaņojot mūziku, kas līdzšinējā dzīvē cilvēkam kaut ko nozīmēja - iecienītāko dziesmu, skaņdarbu no viņa kāzām vai melodiju, ko viņš mēdza dziedāt saviem bērniem - cilvēks var izjust spēcīgas atmiņas un emocijas.

KĀDA VEIDA MŪZIKA IR VISPIEMĒROTĀKĀ?

Maiga, mierīga klasiskā mūzika vai NEritmiska instrumentālā mūzika tiek vērtēta kā vispiemērotākā cilvēkiem ar demenci, tai pat laikā ir svarīgi ņemt vērā, kas cilvēkam ir bijis tuvs un saistošs viņa dzīves laikā.

KĀDI IEGUVUMI?

  • Mūzika var būt noderīgs veids, kā mainīt kāda garastāvokli, īpaši personīgās aprūpes laikā. Piemēram, ja persona, kurai diagnosticēta demence, pretojas jūsu centieniem palīdzēt viņam ģērbties, nomierinošas mūzikas vai iecienītākās dziesmas atskaņošana var palīdzēt mazināt ciešanas.
  • Mūzika palīdz cilvēkiem ar demenci izteikt jūtas un idejas.
  • Mūzika var palīdzēt personai sazināties ar citiem apkārtējiem.
  • Tas var veicināt sociālo mijiedarbību un veicināt aktivitāti grupās.
  • Tas var mazināt sociālo izolāciju.
  • Mūzika var atvieglot veikt fiziskos vingrinājumus, dejot vai vienkārši kustēties.

KĀ LIETOT MŪZIKU SASKARSMĒ?

  • Izvēlieties mūziku, kas personai patīk. Ja neesat pārliecināts, pārbaudiet, vai viņiem nav ierakstu vai disku/kasešu kolekcija. Ja nē, izpētiet, kādi bija populāri mūziķi un dziesmas šī cilvēka jaunībā/dzīves aktīvajā laikā, izmēģiniet to atskaņot.
  • Vērojiet cilvēka reakciju - ja šķiet, ka mūzikas ietekmē viņš jūtas nekomfortabli, kļūst nomākts - uz kādu laiku izslēdziet mūziku. Pēcāk izmēģiniet citu skaņdarbu.
    Ja cilvēks reaģē pozitīvi, šo skaņdarbu piefiksējiet, lai izmantotu arī turpmākai saziņai.
    Variet pavērot vai cilvēks piesit ritmu ar pirkstiem vai ritmā sāk kustēties?
    Vai dungo līdzi?
    Pamēģiniet pievienoties arī jūs!

KAS JĀŅEM VĒRĀ?

  • Sāciet ar maigu, mierīgu, klusu mūziku. Vērojot cilvēka reakciju, esiet gatavi operatīvi atskaņot citu skaņdarbu. Tāpat mainīt skaļumu, vadoties pēc situācijas. 
  • Mūzika var izraisīt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas - esiet vērīgi un gatavi operatīvi reaģēt!
    Izslēdziet mūziku, ja tā rada pārmērīgas ciešanas, savukārt skumju paušana ir normāla reakcija uz emocionālām, spēcīgām atmiņām - vislabākais atbalsts būs ļaut cilvēkam tās izjust, vienkārši esot klātesošam (sēžot blakus, varbūt paņemot cilvēka roku savējā, vai uzliekot savējo uz cilvēka pleca vai rokas).

Info avots: www.dementiauk.org/music-therapy/