ŪDENS KATRU DIENU!
Šūnu (arī smadzeņu!) pilnvērtīgai funkcionēšanai un barības vielu transportēšanai ķermenī noteikti jāpievērš uzmanība pietiekamam kvalitatīva ūdens patēriņam.
Cilvēkiem ar demenci, it īpaši slimībai progresējot, ir lielāks dehidrācijas risks, jo:
- vienkārši aizmirst dzert, tādēļ, ka ir mazāk jūtīgi pret slāpēm
- un/vai nevar atcerēties, kad pēdējo reizi padzērušies
- nespēj apkārtējiem paziņot, ka ir izslāpuši
!!! pietiekams ūdens patēriņš IR ĀRKĀRTĪGI SVARĪGS!
Ieteicamais kopējais patērējamā šķidruma daudzums dienā ir aptuveni 2 litri jeb 30–35 ml uz cilvēka 1 kg ķermeņa svaru.
No kuriem vismaz pusei būtu jābūt ūdenim (otra puse būs zupas, tēja, kafija, augļi, jogurti utml.)
Tātad, piemēram, 70 kg smagam cilvēkam DIENAS ŪDENS NORMA būtu vismaz 1-1,5 litri ūdens dienā!
DIĒTA SMADZENĒM
- augu izcelsmes pārtikas produkti - īpaši zaļie lapu dārzeņi un ogas (tieši ogas!, nevis augļi)
- pilngraudi
- pākšaugi
- rieksti
- vistas vai tītara gaļa
- olīveļļa vai kokosriekstu eļļa
- garšaugi un garšvielas
- treknas zivis, piemēram, lasis un sardīnes
- sarkanvīns, bet ar mēru
Omega-3 taukskābēm ir svarīga loma smadzeņu un nervu šūnu veidošanā. Tās labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību, uzlabo noskaņojumu un aizkavē demences un citu neiroloģisku/kognitīvu saslimšanu attīstību.
Tāpat uztur elastīgas šūnu membrānas, veicina sirds un asinsvadu sistēmas veselību, tām piemīt pretiekaisuma iedarbība, pozitīvi ietekmē hormonālo sistēmu, acu veselību, samazina muskuļu un locītavu sāpes, stabilizē cukura līmeni.
ĒŠANAS TRAUCĒJUMI
CILVĒKIEM AR DEMENCI
- Garšu maiņa. Cilvēkiem ar demenci var mainīties garšas izjūtas. Piemēram, viņi var sākt izbaudīt garšas, kas agrāk nav patikušas, vai gluži pretēji - cilvēkam sāk sākt negaršot tas, kas iepriekš ļoti garšojis.
- Liela apetīte. Bieži vien cilvēks nejūt sātu vai izsalkumu. Ēd, kad vien viņam pieejams vai tiek piedāvāts ēdiens. Reizumis pats ik pa brīdim meklē vai bieži jautā pēc pārtikas. Šāda situācija var būt stresors gan viņiem pašiem, gan apkārtējiem.
Dažreiz palielinās arī vēlme pēc alkohola. - Apetītes zudums. Tam par pamtu var būt:
> depresija – apetītes zudums var būt depresijas pazīme. Depresija ir izplatīta cilvēkiem ar demenci. Pastāv efektīvas depresijas ārstēšanas metodes, tostarp medikamenti, tāpat citi terapijas veidi. Ja jums ir aizdomas, ka aprūpējamajai personai ir depresija, konsultējieties ar ģimenes ārstu.
> komunikācija – cilvēkam ar demenci var būt problēmas paziņot, ka viņi ir izsalkuši, vai ka viņam nepatīk ēdiens, kas viņam tiek piedāvāts, vai, ka tas ir pārāk karsts/auksts. Vai arī - viņi var nezināt, ko darīt ar pārtiku. Bieži vien par savām vajadzībām viņi paziņo ar savu uzvedību - dusmojas, tur ēdienu mutē, bet nerij, izspļauj to, atsakās no ēdiena. Var mēģināt dot viņiem iespēju izvēlēties ēdienu, vai nu parādot pašu ēdienu vai izmantojot attēlus.
> sāpes – cilvēkam var būt sāpes vai diskomforts, kas var apgrūtināt ēšanu. Viņiem var būt problēmas ar zobu protēzēm, sāpīgas smaganas vai sāpīgi zobi. Svarīga ir zobu aprūpe, mutes higiēna un regulāras mutes pārbaudes.
> nogurums un koncentrācija – noguruma dēļ cilvēki ar demenci var neēst vai atteikties no ēdienreizes. Tas var radīt arī citas grūtības, piemēram, koncentrēšanās vai koordinācijas problēmas. Cilvēkiem ar demenci var būt grūtības visu laiku koncentrēties uz maltīti. Ir svarīgi to apzināties un atbalstīt cilvēku, lai viņš ēstu, kad viņš ir modrākais.
> medikamenti – medikamentu vai devu maiņa var izraisīt apetītes izmaiņas. Ja uzskatāt, ka tas tā varētu būt, konsultējieties ar farmaceitu vai ģimenes ārstu.
> fiziskā aktivitāte – ja cilvēks dienas laikā nav īpaši aktīvs, viņš var nejust izsalkumu. Mudinot cilvēku būt aktīvam, tas labvēlīgi ietekmēs gan viņa emocionālo, gan fizisko pašsajūtu un var palielināt apetīti.
Tāpat, ja cilvēks ir ļoti aktīvs vai nemierīgs, piemēram, intensīvi staigā vai rosās, viņš patērē papildus kalorijas un var būt vairāk izsalcis nekā parasti vai ātrāk zaudēt svaru.
Info avots: https://www.alzheimers.org.uk/