PACIENTU PROBLĒMUZVEDĪBA

Tas ir viens no grūtākajiem aprūpes sniedzēju uzdevumiem, ko var risināt, izmantojot tikai radošumu, elastību, pacietību un līdzjūtību.
Ļoti palīdzoši ir neuztvert neko pārāk personīgi un saglabāt humora izjūtu!

Klejošana

Demences pacientiem ir tendence klīst apkārt šķietami bezmērķīgi dažādu iemeslu dēļ (piemēram, aiz garlaicības, medicīnisko preparātu izraisītu blakņu rezultātā vai arī lai meklētu "kaut ko" vai "kādu"). Viņi var censties piepildīt arī kādu savu fizioloģisko vajadzību — slāpes, izsalkumu, tualetes apmeklējumu, muskuļu izvingrināšanu utml. Iemeslu atpazīšana ļauj sekmīgāk risināt problēmuzvedību.

  • Ievies regulāru vingrošanas laiku, lai mazinātu motoro nemieru.
  • Iespējams, durvīm ir nepieciešamas ierīkot papildu atslēgas (augstāk virs acu līmeņa, ko pacienti bieži nepamana).
  • Izmēģini barjeru pirms durvīm; arī uzraksti "Stop!" vai  "Ieeja aizliegta" nereti var palīdzēt. Melns aizkars / plāksne durvju priekšā liek domāt, ka izejas nav utml. Var izmantot bērnu drošībai domātos rokturu bloķētājus, mājas video novērošanas sistēmu, GPS vai citu tehnoloģiju, lai kontrolētu pacienta atrašanās vietu.
  • Noliec nepieejamā vietā pacienta virsdrēbes, maku, somu — tas var ierobežot došanos ārpus mājas.
  • Svarīgi iešūt apģērbā informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu, ja tā ir aizklīdusi no mājām. Labi ir pabrīdināt arī kaimiņus par tuvinieku veselības problēmām, atstāt viņiem savu telefona numuru utml.

Urīna nesaturēšana

Problēma pastiprinās demences progresēšanas rezultātā. Nereti pacients aizmirst, kur atrodas tualete un var nepaspēt laikā. Svarīgi ir izturēties pret pacientu cieņpilni, ar izpratni un iedrošinājumu, lai mazinātu kauna izjūtu.

  • Nostiprini tualetes apmeklējumu grafiku, atgādinot par tualetes apmeklējumu ik pa divām stundām.
  • Ievēro šķidruma uzņemšanu, lai pacientam tas būtu pietiekamā daudzumā. Svarīgi atcerēties, ka dažiem dzērieniem (kafijai, tējai, kolai, alum) ir urīndzenošas īpašības, kā arī labi ir ierobežot šķidruma uzņemšanu īsi pirms naktsmiega.
  • Izmanto zīmes un norādes, kas palīdz vieglāk atrast tualeti.

Trauksme

Saistībā ar demences progresēšanu pacientiem ir vērojamas dažādas trauksmes izpausmes: viegla aizkaitināmība, bezmiegs naktīs, verbāla vai fiziska agresija. To var ierosināt dažādi vides faktori, tai skaitā pacienta nogurums vai bailes, kā arī jo īpaši situācijas, kad pacientam tiek "atņemta kontrole" pār notikumiem.

  • Samazini troksni, izvairies no nekārtības, daudziem priekšmetiem apkārt pacientam, kā arī pārāk daudz cilvēkiem telpā.
  • Saglabā struktūru, veicot noteiktas lietas vienā un tajā pašā kārtībā. Mājas piederumus vienmēr noliec vienās un tajās pašās vietās.
  • Pazīstami priekšmeti un fotogrāfijas palīdz atgūt drošības izjūtu un ierosina pozitīvas atmiņas.
  • Ierobežo kafijas un cukura lietošanu, kā arī citus produktus, kuri paaugstina enerģijas līmeni.
  • Lieto maigu pieskārienu, liegu mūziku, lasīšanu priekšā vai pastaigas, lai mazinātu pacienta nemieru. Runā iedrošinošā tonī. Necenties pretoties pacientam brīžos, kad viņš ir agresīvs, labāk atstāj viņu uz kādu laiku mierā.
  • Pārliecinies, ka pacienta tuvumā nav bīstamu priekšmetu.
  • Ļauj pacientam rīkoties pašam iespēju robežās — atbalsti viņa neatkarību un spējas pašam par sevi parūpēties.
  • Palīdzi novērst pacienta uzmanību ar kādu patīkamu aktivitāti vai uzkodu. Ļauj viņam ātri aizmirst nepatīkamo strīdu, jo konfrontācija var padziļināt pacienta trauksmi.

Atkārtošanās sacītajā

Pacienti ar demenci bieži vien atkārtos kādu vārdu, teikumu vai jautājumu atkal un atkal.
Lai arī šī uzvedība ir nekaitīga pacientam, tā var būt ļoti apgrūtinoša un traucējoša aprūpētājam. Šāda veida uzvedību nereti ietekmē pacienta trauksme, garlaikotība, bailes vai citi vides faktori.

  • Nodrošini atbalstu un iedrošinājumu gan vārdos, gan ar fizisku apskāvienu. Novērs pacienta uzmanību ar kādu citu aktivitāti vai patīkamu uzkodu.
  • Izvairies atgādināt pacientam par viņa atkārtošanos, uzdodot vienu un to pašu jautājumu. Centies pārvirzīt personas uzmanību uz citu aktivitāti, piemēram, dziedāšanu vai palīdzību tev "noturēt melodiju".
  • Nepārrunā plānus ar pacientu iepriekš, labāk runā par gaidāmo tieši pirms paša notikuma.
  • Informējoši uzraksti, piemēram, "Vakariņas ir 18:00", "Jānis būs mājās 17:00" var palīdzēt mazināt trauksmi.

Pastiprināts
aizdomīgums (paranoja)

Arī šī problēma ir saistīta ar demenci — tāpēc centies to neuztvert personīgi. Izvairies pacientu pārliecināt vai apšaubīt viņa aizdomas, greizsirdību un citus emocionālos pārdzīvojumus, jo pacients piedzīvo šīs emocijas reāli.

  • Ja pacients uzskata, ka viņam "nozog naudu", ļauj viņam atstāt nelielu naudas summu kabatā vai somiņā, kur viņš to ērti var pārbaudīt.
  • Palīdzi viņam kādu laiku "meklēt" pazudušos priekšmetus (vienlaikus noskaidrojot pacienta iecienītākās "slēptuves"), pēc tam centies pārvirzīt pacienta uzmanību uz citām aktivitātēm.
  • Centies iedrošināt pacientu, neskatoties uz viņa apsūdzībām. Apskāviens, iedrošinājums "Es redzu, ka tas tevi ir ļoti satraucis. Es palikšu pie tevis un nepieļaušu, ka ar tevi notiek kaut kas slikts" var būt ļoti palīdzošs.

Citas problēmuzvedības

  • Nakts bezmiegs / pastiprināta aktivitāte un problēmuzvedība diennakts tumšajā daļā (sundowning)
  • Neregulāri ēšanas paradumi
  • Grūtības ievērot personīgo higiēnu/ vannošana
  • Ģērbšanās
  • Halucinācijas
  • Neadekvāta seksuāla uzvedība
  • Agresīva verbālā uzvedība (lamāšanās, strīdi, draudēšana utml.)
  • Aprūpētāja "ēnošana" (staigāšana iepakaļ, nepārtraukta vienu un to pašu jautājumu uzdošana)
  • Pasivitāte un neiesaistīšanās pašaprūpē

    Problēmuzvedības, lai arī cik apgrūtinošas tās būtu aprūpes sniedzējiem, nereti ir veids, kā pacients cenšas adaptēties un pielāgoties neatgriezeniskajiem smadzeņu bojājumiem. Tas, protams, neizslēdz faktu, ka ir svarīgi pacienta uzvedību censties koriģēt un pielāgot apstākļiem.

Daži PAMATPRINCIPI:

  1. Mēs nevaram izmainīt otru cilvēku. Sniedzot aprūpi pacientam ar demenci, jārēķinās, ka cilvēks cieš no smadzeņu darbības traucējumiem, kas nosaka viņa uzvedību un rīcību.  Tāpēc ir svarīgi:
    Censties pielāgot pacienta uzvedību, nevis to mainīt. Piemēram, ja pacients uzstāj, ka vēlas gulēt uz grīdas, novieto viņa matraci uz grīdas, lai viņš varētu gulēt ērtāk.
    Atceries, ka mēs varam izmainīt mūsu pašu uzvedību vai arī ārējos apstākļus. Izmaiņas mūsu uzvedībā nereti ietekmē arī pacienta uzvedību.

  2. Vispirms konsultējies ar ārstu. Uzvedības problēmu iemesls nereti var būt pacienta pašsajūta, sāpes vai arī kādu medikamentu blakne.  

  3. Uzvedībai ir mērķis. Pacienti ar demenci nereti nevar mums pastāstīt, kas viņiem ir nepieciešams. Viņi var darīt kaut ko nesaprotamu, piemēram, izņemt no skapja visas drēbes, ko, iespējams, var skaidrot ar pacienta vēlmi būt nodarbinātam, aktīvam. Vienmēr izvērtē, kādu savu vajadzību pacients cenšas piepildīt, rīkojoties konkrētā veidā un, kad vien iespējams, centies pielāgot viņa uzvedību vēlamā mērķa sasniegšanai.

  4. Uzvedībai ir kāds izraisītājs (trigeris). Ir svarīgi saprast, kādas situācijas pacientam provocē konkrētu uzvedību, piemēram, kāds ir kaut ko viņam/viņai pateicis, ir notikušas kādas izmaiņas apkārtējā vidē utml. Lai izmainītu nevēlamu pacienta uzvedību, ir svarīgi mainīt veidu, kā mēs uz to reaģējam (piemēram, izmēģināt atšķirīgu atbildes reakciju vai sekas).

  5. Kas bija palīdzošs vakar, šodien var vairs nederēt. Saistībā ar slimības progresu un dažādajiem faktoriem, kas ietekmē pacientu uzvedību, ir svarīgi meklēt risinājumus atkal no jauna — būt radošiem un elastīgiem!

  6. Ir svarīgs citu atbalsts! Kā aprūpes sniedzējam tev būs gan labas, gan sliktas dienas. Parūpējies par idejām, kā labāk pārdzīvot sliktās dienas (piem., atbalsta grupas, draugi, atpūta utml.)

    KO VARAM DARĪT KOPĀ?

    > Dziedāt dziesmas vai spēlēt kādu instrumentu.
    > Nodarboties ar mākslas darbiem, piemēram, gleznošanu, adīšanu. Svarīgi atcerēties, lai instrumenti un arī darbu paraudziņi būtu pēc iespējas vienkārši, atbilstoši pacienta spējām.
    > Kārtot mājas priekšmetus, īpaši, ja pacientam patīk ieviest kārtību lietās.
    > Veikt mājas un pagalma uzkopšanas darbus kopā.
    > Vērot dabu vai apmeklēt botānisko dārzu.
    > Kopā lasīt jaunākos žurnālus.
    > Pāršķirstīt grāmatas, kas pacientam kādreiz ir bijušas tuvas.
    > Kopīgi izmēģināt vienkāršas ēdienu receptes.
    > Pamēģināt salikt puzzles.
    > Skatīties ģimenes video vai fotogrāfiju albumus.

    Ieteikumus demences pacientu aprūpei sagatavoja: Inese Lietaviete, MgPsych
    Paldies!